Reizēm pietiktu ar pāris pat elementāriem piesardzības paņēmieniem, lai pasargātu savu īpašumu no nelūgtu viesu nelikumīgas darbības. Tipiskās kļūdas ir, piemēram, pusatvērta loga tuvumā novieto vērtīgus priekšmetus, vai uz nakti, taupot elektrību, mājokli atstāj pilnīgā tumsā. Vienkāršus padomus un profesionālus ieteikumus, kā gādāt par mājokļa drošību, sniedz drošības kompānijas korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.
Viens no veidiem, kā mājokļa saimnieks var gādāt par sava īpašuma drošību, ir profesionālu cilvēku piesaiste. „Pirms tiek domāts par piemērotāko drošības risinājumu, jāsaprot, kas mājoklī ir tās vērtības, kuras jāsargā. Lai rūpētos par sava mājokļa drošību ir jāievēro kompleksi drošības pasākumi. Profesionāli speciālisti vienmēr izvērtē situāciju uz vietas un iesaka labāko veidu konkrēto vērtību aizsardzībai. Piemēram, dod padomus logu aprīkošanā, jo pārsvarā ielaušanās notiek divos veidos – vai nu uzlaužot logus, vai durvis,” skaidro U. Začs.
Lai nevarētu ielauzties caur logu
Iedzīvotāji bieži vien aizmirst, ka zaglis ievēro un iekāro to, kas piesaista viņa uzmanību. Dažkārt mājokļos tuvu logiem atrodas plazmas televizori vai datori, logs atstāts pusvirus. Bet zaglis, ja vien viņam ir kāds pamudinājums, to izmantos un izdevību garām nelaidīs. “Tāpēc ir jāskatās, lai mantas, kas atrodas mājā, nav pārāk uzkrītošas un nav novietotas tuvu logiem,” vienkāršas patiesības atgādina U. Začs. Statistika rāda, ka visbiežāk mājoklī zagļi iekļūst, izsitot logu.
Plašāk izmantotais drošības pasākums, kur nepieciešams ieguldīt līdzekļus, ir metāla aizsargrežģu jeb restu ierīkošana. Taču īpašniekiem, kuri sava mājokļa logus ar tām nevēlas aprīkot estētisku vai citu iemeslu pēc, mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arī modernākus veidus, kā aizkavēt zagļu iekļūšanu telpā caur logiem. Piemēram, ērts un vienkāršs risinājums ir caurspīdīgas, uz stikliem līmējamas plēves, kas neļauj tos izsist. Skatoties pa logu, plēves ir nemanāmas un netraucē, bet ar pudeli vai citu priekšmetu rūti sadauzīt nav iespējams. Ir pieejami logu fiksatori, kas pasargā logus no atspiešanas vai atvēršanas, kad stikls ir izsists.
Ir pieejami arī dažādi tehniskie risinājumi, ko piedāvā apsardzes komersanti:
- stikla plīšanas detektori, kas uztver stikla plīšanas skaņu;
- kustību detektori, kas reaģē uz kustību telpā;
- magnētiskie detektori, kas reaģē uz logu, durvju, vai vārtu atvēršanu.
Svarīgi ir atcerēties, ka ierīkojot signalizāciju, ir jānoslēdz līgums ar kādu no apsardzes komersantiem, lai uz signalizācijas nostrādēm reaģētu. Ir iespējams saņemt informāciju par drošības sistēmu nostrādi arī savā mobilajā telefonā.
Mājokļa īpašniekiem ir jādomā ne tikai par pirmo, bet arī pēdējo stāvu logu aizsardzību. To bieži vien aizmirst. Jāatceras, ka telpās var iekļūt arī pa augšējā stāva logu, piemēram, izmantojot balkonu. Apsardzes signalizācijas sistēmu ir iespējams uzstādīt tā, lai signalizācija tiek uzlikta pa zonām, piemēram, iekštelpas – kad saimnieki ir mājās, netiek uzliktas uz signalizācijas, bet visas durvis un logi tiek uzliktas uz signalizāciju – vai signalizācijas zonas tiek dalītas pa stāviem.
Kā aizkavēt ielaušanos pa durvīm
Visbiežāk cilvēki neievēro pašu elementārāko, neaizslēdz sava mājokļa ieejas durvis, jo domā, ka ja viņi ir mājās, tad jau nekas slikts nenotiks. Ja tomēr durvis ir aizslēgtas, tad kā galvenos aizsardzības pasākumus apsardzes uzņēmums iesaka divu durvju un signalizācijas sistēmas ierīkošanu. Uzlaužot pirmās durvis – nostrādā apsardzes signalizācija, bet redzot otrās durvis, zaglis apzinās, ka jebkurā brīdī var ierasties apsardzes darbinieki un pieķert viņu. Tāpēc zagļi izvēlas bēgt prom un neturpināt iesākto.
U. Začs brīdina būt piesardzīgiem, ja kāds no ģimenes locekļiem ir nozaudējis atslēgas: „Tad tās ir ieteicams nomainīt visiem. Ir novērots – ja zaglis atrod atslēgu, viņš meklē, ko ar to var atvērt.” Tāpēc – tāpat kā uz maksājumu kartes nedrīkst rakstīt tās PIN kodu, tā arī pie atslēgām labāk klāt nerakstīt mājas adresi vai citu piederības pazīmi.
Naktīs labāk izgaismot
Saimniekus, kuri nakts laikā izgaismo pagalmu vai mājokļa telpās atstāj ieslēgtu gaismu, nevar saukt par izšķērdīgiem, bet tieši otrādi – par ļoti apdomīgiem un tālredzīgiem. Pēc apkopotajiem datiem varam redzēt, ka visbiežāk ielaušanās notiek laika posmā no diviem līdz četriem naktī, kad ir tumšs. GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs ir pārliecināts: “Tumsa ir zagļa labākais draugs. Jo lielāka tumsa, jo viņš nemanāmāk var darboties. Iedegta gaisma ir ieteicama arī tādēļ, ka tā pievērš garāmgājēju uzmanību.” Nav obligāti jāatstāj ieslēgts parastais apgaismojums – mūsdienīgāk ir izmantot speciālus sensorus, kas ieslēdz gaismu, reaģējot uz kustību, siltumu u.tml.
Vienmēr ir jāatceras, ka dzīvība un veselība vienmēr ir pirmajā vietā. U. Začs piebilst, ka arī vecākiem ir daudz jāskaidro saviem bērniem kā pasargāt sevi un mājokli no zādzībām. Vēl jāatceras, ka drošība nozīmē ne tikai aizsardzību pret zagļiem – tā ir arī ugunsdrošība, aizsardzība pret gāzes vai ūdens noplūdēm.
