Neskatoties uz medijos un sociālajos tīklos sastopamo negatīvo viedokli par apsarga profesiju, kas pamatā veidojusies atsevišķu starpgadījumu dēļ, lielākā daļa iedzīvotāju (60%) tomēr uzticētos apsargiem ārkārtas gadījumā, īpaši pat nevērtējot apsarga pārstāvētās firmas uzticamību.
“Pozitīvi, ka, neskatoties uz šiem negatīvajiem stāstiem, cilvēkiem apsargu klātesamība, apmeklējot dažādas iestādes, sniedz drošības sajūtu. Tas ir liels pluss arī ārkārtas situācijās, kad ir vitāli svarīgi lielas cilvēku masas ātrā tempā novirzīt uz izejām,” stāsta Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs. “Tomēr redzam arī, ka liela daļa cilvēku jeb 26% nebūtu pārliecināti vai klausīt apsargus ārkārtas gadījumos un 14% iedzīvotāju nerīkotos attiecīgi apsargu norādījumiem ārkārtas gadījumā. Iemesli neuzticībai var būt dažādi – pagātnes notikumi, personīgā pieredze vai vienkārši publiskajā telpā radītais tēls,” papildina Vērzemnieks.
Ņemot vērā faktu, ka vairums iedzīvotāju tomēr rīkotos atbilstoši apsardzes darbinieku norādījumiem, katrai organizācijai un iestādei ir jābūt drošai, ka tās nolīgtie apsargi ir labi apmācīti par to, ko darīt ārkārtas situācijās, jo dezinformācijai un nepareizai rīcībai šādā gadījumā var būt traģiskas sekas.
“Ir vitāli svarīgi regulāri pārbaudīt apsardzes darbinieku zināšanas par rīcību ārkārtas gadījumos, bet nevajag aizmirst arī par rīcību ikdienas situācijās. Arvien biežāk lasām medijos par gadījumiem, kur tiek ziņots par neadekvātu attieksmi no apsargu puses, kas rodas, jo apsargs nav zinājis savus pienākumus un tiesības,” uzsver Arnis Vērzemnieks.
Kopumā sabiedrības attieksme pret apsarga profesiju ir pozitīva un lielākā daļa jeb 83% uzskata, ka apsarga pienākumu pildīšanai ir nepieciešams iziet speciālu apmācību un to nevar darīt jebkurš, paskaidro Vērzemnieks: “Bieži dzirdam pieņēmumus, ka par apsargiem strādā tie, kuriem nav citu iespēju vai arī tie, kas nezina, ko darīt. Bet realitātē, lai apsargs varētu iegūt sertifikātu, tam ir jāiziet dažādas apmācības un jākārto dažādas pārbaudes, kas sarežģītības līmenī ir pielīdzināma autovadītāju apmācībām.”
Pētījums par sabiedrības attieksmi pret apsargu profesiju tika veikts 2017.gada aprīlī interneta vidē. Pētījuma pasūtītājs ir Drošības nozares kompāniju asociācija. DNKA ir apvienojušies vadošie Latvijas apsardzes nozares uzņēmumi. Nozares uzņēmumi ir vienojušies par sadarbību, lai sekmētu ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstās uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu.
