Pašreizējā situācija apsardzes nozarē, kad fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanā iesaistītie apakšuzņēmēji tiek likvidēti nodokļu parādu dēļ, valsts zaudē naudu, bet darbinieki nesaņem godīgi nopelnīto atalgojumu. Lai to mainītu, Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) vērsusies par jomu atbildīgajās valsts institūcijās ar aicinājumu veikt izmaiņas likumos, kas liegtu iespēju fiziskās apsardzes nodrošināšanā algot apakšuzņēmējus.
“Apsardzes nozare ir viena no licencētajām jomām, un tai ir piemērots īpašs regulējums, tāpēc ir jāievieš stingrākas prasības, lai izvairītos no nelikumīgām darbībām, novērstu nodokļu aizplūšanu garām valsts budžetam un nodrošinātu normālas darba tiesiskās attiecības darbiniekiem. Sabiedriskās drošības interesēs ir nepieciešams spert radikālus soļus, lai pārtrauktu apsardzes nozarē valdošo tiesisko nihilismu, kas ir novedis pie acīmredzamas nesodāmības sajūtas un klajas ņirgāšanās par valsti,” uzsver DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Asociācija ir izsūtījusi oficiālas vēstules tādām institūcijām kā Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un citas. DNKA vēlas pievērst to uzmanību pēc tam, kad medijos jau atkal parādījās kārtējais apakšuzņēmumu skandāls. Tika publicēta informācija par apsardzes uzņēmumu SIA Koblenz, kura apakšuzņēmumam SIA Termolate nodokļu parāds lēšams teju 219 tūkstošu eiro apmērā, un tas izmantojis vēl citu apakšuzņēmumu, kas darbiniekiem nav izmaksājis algas vairāku mēnešu garumā.
“Mēs uzskatām, ka šis gadījums uzskatāmi parāda, ka nesakārtoto likumu un uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē pēc būtības sekmē to, ka apsardzes darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu un tiek pārkāptas viņu darba tiesiskās attiecības. 2016. gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Īpaši aktuāli šis ir publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik tajos cena ir galvenais kritērijs, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu un algu rēķina. Diemžēl līdz šim veiktie grozījumi nav devuši cerētos rezultātus, “ vērtē A. Vērzemnieks.
Jānorāda, ka DNKA jau iepriekš uzraugošajām institūcijām ir norādījusi, ka apakšuzņēmumu izmantošana, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, ir nepamatota un tikai veicina ēnu ekonomiku mūsu valstī. Tā vietā, lai fiziskās apsardzes nodrošināšanā izmantotu apakšuzņēmumus, uzņēmumam ir jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Izmantojot apakšuzņēmumu shēmas, notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un pārsvarā gadījumu apakšuzņēmumi tiek likvidēti pēc nodokļu parāda aprēķina un problēmu rašanās. Arī Valsts ieņēmumu dienests ir norādījis, ka apakšuzņēmumu izmantošana fiziskajā apsardzē rada būtiskas riskus nodokļu maksāšanai.
