Dienas Bizness 09.10.
Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms
Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.
Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?
Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.
Kādi, jūsuprāt, būtu risinājumi?
Te būtu jābūt ciešai sadarbībai VID ar Valsts policiju (VP), jo ir jautājums, kā šāds uzņēmums var saņemt licenci. Pēdējā gada laikā tieši fiziskajā apsardzē ir pieaudzis licenču skaits. Tas kāpj debesīs, bet tam nav racionāla izskaidrojuma. Ekonomika valstī aug, bet ne jau tā, lai nenormālā apjomā pieaugtu apsardzes uzņēmumu skaits. Sākotnēji ar izmaiņām licencēšanas kārtībā tika panākts, ka to skaits samazinās. Attiecībā uz tehnisko apsardzi, kur tika ieviestas stingras prasības vadības centriem, situācija ir nostabilizējusies, un ir izsniegtas aptuveni 50 licences. To skaits nepalielinās. Savukārt fiziskajā apsardzē, kur faktiski nav nepieciešami lieli ieguldījumi, licenču skaits strauji pieaug. Pēdējās izmaiņas Apsardzes darbības likumā paredz, ka apsardzes pakalpojums var tikt nodots tikai vienam apakšuzņēmumam. Tomēr VID atzīst, ka tam nav jēgas un ka ir nepieciešams aizliegt fiziskajā apsardzē izmantot apakšuzņēmumus. Tas arī ir iemesls, kāpēc rodas šāds liels skaits uzņēmumu. Tiek veidotas ķēdes un, trakākais, ka darbinieki pat brīžiem nezina, kurā uzņēmumā viņi strādā.
Apsardzes nozarē trūkst darbinieku, bet, ja daļa no šiem darbiniekiem tiek mānīti, vai tas neapgrūtina darbinieku piesaisti?
Protams, visas šīs darbības nodara ļoti lielu kaitējumu nozarei – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un arī valstij. Arī nozares reputācija tiek sabojāta. Medijos parasti tiek atspoguļoti tie gadījumi, kad apsargs ir kādu piekāvis vai piedzēries gulējis postenī. Šādas situācijas ir, bet tie ir izņēmuma gadījumi, tomēr tas viss kopā veido priekšstatu par nozari. Ejot uz valsts iestādēm kā asociācijas pārstāvis, apskatos, kas mani pie durvīm sagaida. Ir bijuši gadījumi, kad īsti nevaru saprast, kas ir tas cilvēks, kas tur sēž. Nereti viņam nav konkrētas formas vai norādes uz apģērba, ko prasa likums. Es parasti pajautāju, kas viņš tāds ir, un tad atskan versija, ka viņš ir apsargs, bet vēl pēc pāris jautājumiem viņš pārvēršas par uzraugu, kas aizvieto kādu, kas ir pusdienās. Pēc šādiem gadījumiem apskatos, kas ir uzvarējis attiecīgajā iepirkumā, kāda ir šī uzņēmuma nodokļu nomaksa, un tad uzreiz var saprast, ka uzņēmums ir melnajā zonā. Esam rakstījuši vēstuli pakalpojuma ņēmējam par šo situāciju.
Vai ir sekojusi kāda reakcija?
Jā, ir bijuši gadījumi, kad līgums ar attiecīgo uzņēmumu tiek lauzts. Tā bija Ekonomikas ministrijas (EM) gadījumā, kad vēlāk tika izsludināts arī jauns konkurss. Problēma tikai tā, ka vietā nāk tādi paši uzņēmumi. Joprojām arī apsardzes nozarē iepirkumos viens no galvenajiem kritērijiem ir zemākā cena. Ir grūti saprast, kādā veidā panākt izmaiņas. Visi norāda, ka vajag piemērot saimnieciski izdevīgāko kritēriju, bet ikdienas realitātē iepirkumu komisija ar bailēm no tā, ka sāksies apstrīdēšana, izvēlas vienkāršāko jeb lētāko variantu. Iespējams, komisija neizprot, kā vērtēt apsardzes pakalpojumu, kuri parametri ir svarīgi un kuri – mazāk svarīgi, tāpēc, iespējams, ir vieglāk akceptēt zemāko cenu. Tas, par ko mēs runājam, – ir jābūt atbildībai arī no pakalpojuma pircēja puses. Tās ir gan valsts, gan pašvaldību iestādes, kas operē ar publiskajiem līdzekļiem.
Vai esat mēģinājuši panākt kādas izmaiņas?
Jau otro gadu sūtām visiem iepirkumu veicējiem, kas apsardzes pakalpojumu ir iepirkuši iepriekšējā gadā, sarakstu ar uzņēmumiem, kuri asociācijai liekas šaubīgi. Mēs apskatāmies, kāds ir apgrozījuma un nomaksāto nodokļu īpatsvars. Ja rādītājs ir ļoti zems, ir aizdomas, ka nodokļi netiek maksāti. Šis bizness ir pietiekami vienkāršs, izmaksu pozīciju nav daudz, un tās nav sarežģītas. Piemēram, fiziskajā apsardzē nozīmīgākā izmaksu pozīcija ir darbaspēks, ja konkursā ir uzvarējuši uzņēmumi, kuros pieminētais nodokļu nomaksas īpatsvars ir 0,2 vai 0,16, tas jau ir aizdomīgi. Pagājušajā gadā gan saņēmu draudu zvanus no uzņēmumiem, ka mēs tos apmelojam, draudēja tiesāties, bet to visu jau rāda VID dati. Līdz ar to ir jābūt atbildībai, kādu pakalpojumu iestāde pērk, un arī pēc tam šis pakalpojums ir jākontrolē. Tas nav stāsts tikai par apsardzes nozari, bet arī par daudzām citām. Tas ir absurds, ka valsts pērk pakalpojumus no uzņēmumiem, kas to apzog.
Kāda ir atbildīgo iestāžu reakcija uz šādiem priekšlikumiem?
Esam runājuši ar VP un Iekšlietu ministriju (IeM), ka Apsardzes darbības likumā ir skaidri un gaiši rakstīts – par pretvalstiskām darbībām var atņemt licenci. Nodokļu nemaksāšana ir pretvalstiska rīcība, bet es neesmu dzirdējis, ka būtu kādam par šādām darbībām atņemta licence. Jautājums ir – kāpēc? To -mēr, kopumā skatoties, nozarē situācija uzlabojas. Arī sadarbība ar VID ir ļoti laba. Pēdējos gados regulāri tiekamies, apmaināmies ar informāciju. Tas atspoguļojas samaksāto nodokļu apjomā. Palēnām pieaug arī vidējais atalgojums nozarē, tomēr joprojām 25% strādājošo saņem atalgojumu, kas ir zemāks par minimālo algu. Tai pašā laikā pozitīvi ir tas, ka pieaug to darbinieku skaits, kuri saņem no 700 līdz 1,4 tūkst. eiro. Pieaugums ir aptuveni 3,5%, kas ir pietiekami labi. Ja skatās no darba devēju puses, 49% uzņēmumu nozarē maksā darbiniekiem mazāk, nekā valstī ir noteikta minimālā alga. Gandrīz puse no apsardzes nozares uzņēmumiem saviem darbiniekiem maksā tik maz.
Cik tālu ir ar iespējamo ģenerālvienošanās slēgšanu nozarē?
Šobrīd tas ir procesā, mums bija zināmas problēmas ar datiem. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati nesakrita ar VID datiem. CSP norāda, ka nodokļu maksātāju skaits apsardzes nozarē ir 896, bet kopumā ir izsniegtas aptuveni 500 licences. Arī nozares apgrozījums, pēc CSP datiem, bija pāri par 200 milj. eiro. Izrādās, bija jāskatās sīkāks dalījums, līdz ar to izkristalizējās, ka ir aptuveni 315 uzņēmumi, kas varētu atbilst patiesībai, un apgrozījums pērn bija 82 milj. eiro. Ceru, ka līdz gada beigām būsim sagatavojuši ģenerālvienošanās pamattekstu, būsim vienojušies ar pārējām pusēm un varēsim noslēgt vienošanos līdzīgi kā būvnieki. Šobrīd notiek pārrunas ar arodbiedrībām – kas no darba ņēmēju puses būtu tie, kas slēgtu ģenerālvienošanos. Pašlaik, lai vēl vairāk stiprinātu jautājumus par ēnu ekonomikas apkarošanu nozarē, virzāmies uz sadarbības memoranda parakstīšanu ar Finanšu ministriju (FM). Atklāti sakot, ar IeM mums iet smagnēji un grūti. Es saprotu, ka apsardzes nozare nav galvenā prioritāte ministrijai un nekad arī nebūs, bet no politiskā viedokļa ir pilnīga neieinteresētība. Vērsāmies pie FM, jo ir virkne jautājumu, kuri daļēji ir tās pārziņā. Piemēram, par ikgadēju licences maksas ieviešanu. IeM un VP stūrgalvīgi turas pretī šādam priekšlikumam, bet FM atbalsta.
Kāds ir arguments?
Viņi norāda, ka būs papildu administratīvais slogs, tām nepaliks nauda utt, bet FM norāda, ka tās ir muļķības. Runājot par apsardzes darbības reģistru, kas arī vēl ir izstrādes procesā, vēlamies panākt ikgadēju nodevas maksu uzņēmumiem par būšanu šajā reģistrā. Kāpēc mēs pie šīs idejas tik ļoti turamies? Tas atkal ir viens no daudzajiem instrumentiem, kā negodprātīgiem uzņēmējiem, kuri veido shēmas, apgrūtināt dzīvi. Ja ir viens uzņēmums, tad viss kārtībā, bet, ja tu uztaisi shēmu ar astoņiem, desmit uzņēmumiem, tad par katru ir arī jānomaksā nodeva. Shēmošana maksātu dārgi.
Cik liela varētu būt šī maksa?
Iekšienē esam diskutējuši, ka tie varētu būt 25% no licences maksas. Arī citās licencētajās nozarēs pastāv ikgadējās maksas. Regulatoru uztur tie, kurus tas regulē, te varētu būt līdzīga sistēma. Tomēr šie jautājumi nevirzās uz priekšu, tāpēc mēs vērsāmies pie FM, kas ir valsts budžeta turētāja un var attiecīgajās darba grupās šos jautājumus aktualizēt. Iecerēts, ka nākotnē vairs nebūs papīra licenču apsardzes nozarē. Uzņēmumiem būs jābūt reģistrā, un tas apliecinās, ka uzņēmums ir saņēmis licenci. Savukārt samaksāto nodevu varētu novirzīt reģistra uzturēšanai. Vēl viena lieta, ko vēlamies panākt un ko esam ierakstījuši memorandā: sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem publiskajos iepirkumos tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apjomā, kā aprēķinot no visa pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas; vismaz par minimālās mēnešalgas apmēru avansā nomaksāt sociālās iemaksas, kas sarežģītu shēmotāju dzīvi, un tas būtu viņiem pamatīgs trieciens.
Vai nav grūti, ja nozarē ir trīs asociācijas?
Tas ir sarežģīti, jo ir jāņem vērā visas organizācijas. Mūsu asociācijas galvenais fokuss ir ēnu ekonomika, godīga konkurence nozarē. Tie ir jautājumi, pret kuriem ir grūti iebilst. Mūsu četriem asociācijas biedriem apgrozījums ir aptuveni 40 milj. eiro. Nozares apgrozījums ir aptuveni 80 milj. eiro. Tas atkal parāda nozares disproporciju. Otrai asociācijai tās biedru kopējais apgrozījums ir kādi 12-14 milj. eiro.
Cik liels ir ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē?
Es teiktu, ka tie joprojām ir 40%. Tomēr uzņēmumiem ir tendence iznākt no ēnas, to parāda iekasēto nodokļu īpatsvara palielinājums. Ir konkrēti piemēri, ka VID piesakās uzņēmumi, kas vēlas iznākt no ēnas. Kaut tādu būtu vairāk, jo tie ir uzņēmēji, kuri domā ilgtermiņā. Asociācija nav pret mazajiem apsardzes uzņēmumiem, tā tikai vēlas apgrūtināt dzīvi tiem, kuri darbojas negodīgi. Izmaiņas nozarē notiek lēnām; ja būtu politiskais atbalsts no IeM puses, lietas, visticamāk, virzītos ātrāk.
