Arnis Vērzemnieks: jaunajai valdībai ir jāpieliek punkts ēnu darboņu visatļautībai

Apsardzes nozare no jaunās valdības un Saeimas sagaida lielāku ieinteresētību nozares sakārtošanā un stingru nostāju pret nodokļu nemaksāšanu. Nepieciešams ne tikai pilnveidot nozares regulējumu, bet arī vēl vairāk aktivizēt uzraugošo iestāžu darbu, sasniedzot to, ka tiem uzņēmumiem, kas darbojas ēnu ekonomikā, vairs nebūtu izdevīgi darboties pelēkajā sektorā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augsts – apmēram 40% uzņēmumu izvēlas atalgojumu maksāt aploksnē. Negodprātīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet viņu darbības mazina iespēju klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Ja mēs palūkojamies uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 49% no licencētajiem apsardzes komersantiem saviem darbiniekiem maksā algu, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu, līdz ar to 25% apsardzes nozarē strādājošo darbinieku saņem atalgojumu, kas ir zemāks par minimālo algu. Ir skaidrs, ka par tādu summu neviens nestrādā, un visticamāk daļu atalgojuma darbinieks saņem aploksnē. DNKA kopā ar sadarbības partneriem strādā, lai situāciju nozarē uzlabotu, un pēdējā laikā ir panāktas daudzas pozitīvas izmaiņas. Tomēr darbs pie nozares regulējuma pilnveides notiktu raitāk, ja politikas veidotāji vairāk klausītos nozarē.

Nozares uzraudzība

Pašlaik apsardzes nozare ir necaurspīdīga, jo trūkst detalizētas informācijas par Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka līdz 2019. gada pavasarim tiks ieviests Apsardzes darbības reģistrs, kurā būs apkopota informācija par apsardzes komersantiem.  Patlaban tirgū darbojas 439 licencēti apsardzes uzņēmumi, bet ir komersanti, kuri darbojas arī bez licences, strādājot nelegāli. Ir personas, kas, likvidējot vienu apsardzes uzņēmumu ar nodokļu parādiem, uzreiz atver otru. Līdzīga situācija ir arī ar apsargu sertifikātu izsniegšanu un uzraudzību. Darbinieki, kuri pilda apsardzes darbības bez apsarga sertifikāta, būtībā apdraud sabiedrības drošību, jo nav pierādījuma, ka viņi zina, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās. Šie ir iemesli, kāpēc DNKA uzskata, ka sertifikātu un licenču izsniegšanai un uzraudzībai ir jābūt daudz stingrākai. Ir nepieciešams regulāri apsekot objektus, lai pārbaudītu, vai uzņēmumiem ir derīgas licences, savukārt darbiniekiem – ir apsarga sertifikāts. (man liekas, ka kaut kā jocīgi izskatās, es rakstītu “un vai darbiniekiem ir apsarga sertifikāts.”

Publiskie iepirkumi

Arī nākamajā gadā asociācijas prioritāte būs aktīva dalība Publisko iepirkuma likuma grozījumu izstrādāšanā, sniedzot priekšlikumus kā publisko iepirkumu konkursus padarīt pēc iespējas caurspīdīgākus un taisnīgākus. Pašlaik publiskā sektora subjekti joprojām iepērk apsardzes pakalpojumus par zemāko piedāvāto cenu. Ir uzņēmumi, kas ir negodīgi un cenu samazina uz t.s. “aplokšņu algu” un nodokļu nemaksāšanas rēķina. Šī iemesla dēļ joprojām uzskatu, ka fiziskajā apsardzē vajadzētu aizliegt izmantot apakšuzņēmumus, jo mēs turpinām dzirdēt par apkrāptiem darbiniekiem un apsardzes uzņēmumiem, kas ar lieliem nodokļu parādiem tiek likvidēti pēc tam, kad pievērsuši Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību. Šī situācija būtiski kaitē apsardzes nozares darbiniekiem, kuri nesaņem sociālās garantijas. DNKA uzskata, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, vajadzētu nodrošināt ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma

Vēl viena būtiska problēma publiskajos iepirkumos, ko saredzu, ir situācijas, kad līgumā noteiktais apsarga nostrādāto stundu skaits atšķiras no reāli nostrādātā. Ir novēroti arī gadījumi, kad publiskajā iepirkumā norādīts, ka objektam nepieciešami divi apsargu posteņi, bet realitātē apsardzes pakalpojuma sniedzējs nodrošina tikai vienu. Lai izvairītos no nodokļu samaksas, komersanti mēdz slēpt patieso nostrādāto stundu skaitu. Šajā gadījumā cietējs ir pakalpojuma saņēmējs, jo, lai uzvarētu iepirkumā, negodīgais komersants samazina izmaksas, savukārt iegūtais pakalpojums ir nekvalitatīvs. Šie ir tie gadījumi, kas mudinājuši DNKA uzsākt diskusiju par to, lai valsts un pašvaldību sektora pasūtītāja objektos, kuros tiek sniegti fiziskās apsardzes pakalpojumi, tiktu ieviesta arī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kas veiktu reāli nostrādāto darba stundu uzskaiti, līdz ar to veicinot arī godīgu nodokļu nomaksu.