Šis gads apsardzes nozarei iesācies īpaši veiksmīgi, jo Saeimā sāk skatīt grozījumus Apsardzes darbības likumā par Apsardzes darbības reģistra (turpmāk – Reģistrs) izveidi, kas nozari padarīs daudz caurspīdīgāku un klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Ar šo priekšlikumu Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) Iekšlietu ministrijā vērsās jau 2014. gadā un ir patiess gandarījums, ka diskusijas ar visiem iesaistītajiem ir novedušas pie rezultāta. Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai, valsts budžetā ik gadu ienesot vairāk nekā 64 miljonus eiro un nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Apsardzes kompānijas ir tās, kas rūpējas par valsts iedzīvotāju, publisku pasākumu, citu uzņēmumu un nereti visas sabiedrības drošību, novēršot riskus un ātri reaģējot krīzes situācijās. DNKA biedri apzinās savu atbildību sabiedrības priekšā, tomēr ir komersanti, kas savus pienākumus neveic godprātīgi, un tieši tādēļ ir nepieciešams Reģistrs un ar tā ieviešanu saistītās izmaiņas.
Kādu informāciju iekļaus Reģistrā?
Reģistrā tiks ietverta informācija par apsardzes komersantiem un to, kādus pakalpojumus tie drīkst sniegt. Kontrolējošajām institūcijām būs iespēja vieglāk izsekot komersantu darbībām, jo komersantiem būs jānorāda noslēgtie līgumi (tai skaitā arī ar apakšuzņēmējiem), apsargājamie objekti, apsardzes komersantiem pieejamie resursi (tai skaitā cilvēkresursi). Tāpat Reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai, cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to derīguma termiņi. Tāpat būs iespēja uzzināt darbinieku apgūtās apsardzes izglītības programmas, mācību kursus un citas nepieciešamās ziņas. Tas būtiski uzlabos apsardzes darbību kontrolējošo institūciju darbību efektīvu kontroles pasākumu plānošanai un veikšanai, likumpārkāpumu savlaicīgai identificēšanai un atklāšanai, un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai apsardzes nozarē.
No licencēšanas uz reģistrāciju.
Ar likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” paredzēts mainīt apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību, jo reģistrs tagad aizstās esošo licencēšanas kārtību. Uzņēmums, ja tas atbildīs likumā noteiktajām prasībām, tiks iekļauts reģistrā, kurā tiks norādīts, kādus apsardzes pakalpojumus tas drīkst sniegt. Reģistrs veicinās informācijas apmaiņu starp Valsts policiju un citām apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu – nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai un Valsts darba inspekciju – darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei. Tāpat tas atvieglos komersanta izvēli pakalpojuma pircējiem, jo visa informācija būs vienuviet. Būs skaidri saprotams, kādus pakalpojumus komersants drīkstēs sniegt, kādām atļaujām un nodrošinājumam tam vajadzēs būt.
Jau tagad ir stiprinājusies sadarbība starp Valsts ieņēmum dienestu un Valsts policiju. Iestādes dalās ar informāciju, lai licenci par apsardzes pakalpojumu sniegšanu nevarētu saņemt personas, kuras iepriekš veidojušas līdzīgus uzņēmumus nodokļu shēmu veidošanai. Pēc jaunajām izmaiņām, informācijas apmaiņa notiks vēl efektīvāk, jo būs kopīga sistēma.
Reģistra galvenais uzdevums – palīdzēt cīnīties ar ēnu ekonomiku.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2018. gadā nodokļu zaudējumi aplokšņu algu rezultātā bija 8,2 miljoni eiro. Jau vairākus gadus DNKA vērš uzraugošo institūciju uzmanību šai situācijai un ir konstatējami uzlabojumi. Ņemot vērā, ka VID apsardzes nozari nosaucis kā vienu no prioritāro, 2018. gadā no kopā veiktajiem juridisko personu nodokļu auditiem 5% ir veikti apsardzes nozares nodokļu maksātājiem, kas nozaru griezumā ir samērā augsts rādītājs. Lai samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaitu, nodokļu krāpšanas riskus un nelegālo nodarbinātību apsardzes nozarē, ar grozījumiem Apsardzes darbības likumā plānots noteikt, ka apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt ne vairāk kā vienu apsardzes komersantu (apakšuzņēmēju), vienlaikus uzliekot ģenerāluzņēmējam par pienākumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību veic saskaņā ar Likuma prasībām.
Vēl viena barjera, kas traucēs dibināt uzņēmumus, kas jau no paša sākuma paredzēti nodokļu shēmu veidošanai, būs ikgadējā valsts nodeva (līdz šim – maksa par licenci/ apliecību), kas būs robežā no 50 eiro (iekšējās drošības dienestam) līdz 500 eiro (tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai).
Pēdējā gada laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus. Izšķiroša šo pozitīvo pārmaiņu radīšanā ir bijusi visu iesaistīto pušu mērķtiecīga sadarbība. Darbs vēl ir turpināms pie publisko iepirkumu regulējuma pilnveides. Nozares ilgtspējai un attīstībai vitāli nepieciešams arī politikas plānošanas dokuments (apsardzes nozares politikas pamatnostādnes) un apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai vienotajā nacionālās drošības plānā.
