Drošības Nozares Kompāniju Asociācijā

– Kāpēc bija vajadzīgi labojumi PIL un ko tie mainīs pasūtītājiem un pretendentiem?

– Apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, tāpat kā vēl vairākiem pakalpojumiem, PIL 2. pielikumā ir noteikta tā saucamā atvieglotā iepirkumu procedūra. Tā bija viena no mūsu iniciatīvām – mēģināt skatīties, ko var darīt PIL, lai prasības apsardzes pakalpojumu veikšanai padarītu stingrākas. Kāpēc? Nozares vislielākā problēma ir ēnu ekonomika. Patlaban liela daļa apsardzes uzņēmumudzīvo gandrīz tikai no publiskajiem iepirkumiem. To biznesa modelis ir piedalīšanās publiskajos iepirkumos. No vienas puses – labi, tā var būt. Ja vērtējam šos uzņēmumus detalizētāk, redzam, ka lielai daļai no tiem nav godprātīgas attieksmes pret valsti un pret sabiedrību. Šie uzņēmumi nereti grēko ar nodokļu maksāšanu. Saliekot visu kopā, pēdējos gados ir izveidojusies situācija, ka vairāki mūsu asociācijas uzņēmumi nepiedalās publiskajos iepirkumos tāpēc, ka saprot – ir jāiegulda liels darba apjoms piedāvājumu sagatavošanā un situācijā, kad pasūtītājs izvēlas pretendentu pēc viszemākās cenas principa, ar tirgus situācijai atbilstošām stundu likmēm uzvarēt nevar. Mums ir bijušas situācijas, kad pasūtītāji pakalpojuma augstās kvalitātes dēļ aicina mūsu asociācijas biedrus piedalīties iepirkuma konkursā. Vērtējām, ko varam labot apsardzes darbību regulējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnīgi izskaust to neizdosies, vienmēr būs margināli uzņēmumi, kas centīsies krāpt valsti un sabiedrību. DNKA uzstādījums ir virzīties uz to, lai normatīvais regulējums uzņēmējiem ar negodprātīgu attieksmi aizvien vairāk apgrūtinātu darbošanos. Godīgos uzņēmējus šie labojumi neapgrūtina, papildu darbības būtisku slogu viņiem nerada.

Vajadzēja vairākus gadus, kamēr Saeima nobalsoja par PIL labojumiem attiecībā uz apsardzes pakalpojumiem. Šo labojumu būtība – tie uzliek pienākumu pasūtītājam obligāti pārbaudīt piegādātāja atbilstību PIL 10. pantam. Agrāk pārbaude bija pasūtītāja brīva izvēle. Tas ir kaut kas neliels, tomēr pakalpojumu pircējam nu ir lielāka atbildība par sadarbības partnera izvēli. īpaši ņemot vērā, ka iepirkumā izmanto visas sabiedrības naudas līdzekļus. Ir arī jāizslēdz no iepirkuma pretendenti, apakšuzņēmumi, kas nav izpildījuši savas saistības pret valsti. Vēl ir vairāki mazāk svarīgi labojumi attiecībā uz dokumentācijas glabāšanu.

Apsardzes nozare nav parasta tautsaimniecības nozare. Tā ir licencēta nozare. Ja valsts ir pateikusi, ka šajā nozarē var darboties vien uzņēmēji, kas izpilda stingrākas prasības , nekā citu nozaru uzņēmēji, nozarei ir stingrāks regulējums, tas īsti neiet kopā ar to, ka iepirkumos un PIL šis regulējums ir atvieglots.

– Cik liels patlaban ir ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē?

– Mēs lēšam, ka tas ir aptuveni 20-30 miljoni eiro. VID apsardzes nozari ir iekļāvis prioritāro nozaru sarakstā. VID 2017. gadā un 2018. gadā veicis 19 nodokļu auditus tādiem apsardzes komersantiem, kas uzvarējuši publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, papildus aprēķinot 8,4 miljonus eiro jeb 40% no kopējās apsardzes nozares komersantiem aprēķinātās summas (21 miljona eiro). Tas raksturo situāciju. Kad VID pieķeras klāt, tad maksā. Ja VID būtu lielāka kapacitāte, būtu aprēķinātas vēl lielākas naudas summas. Situācija nozarē ir diezgan dramatiska. VID ziņo, ka puse no 438 licencētajiem apsardzes uzņēmumiem saviem darbiniekiem algu maksā zemāku nekā valsts noteiktā minimālā alga. No apsardzes nozarē strādājošajiem, 25% darbinieku saņem mazāku atalgojumu par minimālo. Publisko iepirkumu kontekstā varam vērtēt, uzdodot jautājumu – vai mēs tiešām ticam, ka apsargs, kas darbojas kādā valsts iestādes objektā, dara to par minimālo vai pat par vēl mazāku algu?

– Var būt gadījumi, kad darbinieki, tostarp policisti, darbojas vairākos uzņēmumos.

– Tādi gadījumi ir. VID vērtē kompleksi. Šeit ir stāsts par stundu likmēm, kas parādās publiskajos iepirkumos. Stundas likme parasti ir izveidota no minimālās algas, iespējams, nedaudz augstāka. Vai apsargam maksā tikai minimālo stundas likmi? Un – ja tā tas ir, vai varam būt droši par pakalpojuma kvalitāti? Mums pasūtītāji stāsta par dažādiem piedāvājumiem. Piemēram, ir iepirkums, diennakts apsardzes postenis, nakts laikā apsargi tajā mainīšoties ik pēc divām stundām. Turklāt, visi apsargi ir pensionāri. Teorijā tā var būt. Var pavaicāt, lai pretendents atved un parāda šos darbiniekus. Likums to atļauj.

Nākamais ir pasūtītāja atbildība pēc iepirkuma līguma slēgšanas. Viņam ir jāseko līdzi, kas notiek. Mēs zinām, ka ir gadījumi, kad postenī ir paredzēti divi apsargi, bet īstenībā tur atrodas viens apsargs. Pakalpojuma pircēja nolaidība? Vai – var runāt par korupcijas riskiem?

Liela problēma apsardzes nozarē ir statistikas informācijas trūkums. Mēs pēdējos gadus mēģinājām vākt statistiku, lai saprastu, kāda šī nozare ir. Dziļāk rokot, redzam aizvien vairāk dīvainību. Lūk, daži piemēri. Nozarē var darboties vien licencēti uzņēmumi. Patlaban to ir 438 (marta sākums – red.). Pēc VID sniegtās informācijas, nozarē darbojas aptuveni 1080 juridisko personu – nodokļu maksātāju. Nesakritība. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) informācija rāda, ka nozarē darbojas aptuveni 688 uzņēmumi. Vēl viens atšķirīgs skaitlis. Kā var kaut ko noteikt, ja pašas valsts iestādes īsti nezina, kas nozarē notiek? Protams, nozare nav milzīga. Pēc CSP datiem, kas attiecas uz personiskās drošības darbībām, proti, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācija, nozares apgrozījums 2017. gadā bija 81 miljons eiro. Ja vēl pieskaitām drošības sistēmu apkalpošanu (tie ir papildu vēl vairāk nekā 118 milj. eiro) iegūstam ap 200 milj. eiro. Analizējot nozares datus, kā veidojas apgrozījums licencētiem uzņēmumiem, redzam, ka ir salīdzinoši daudz būvniecības uzņēmumu. Tiem ir licence tehnisko sistēmu ierīkošanai. Daudziem būvniecības uzņēmumiem ir liels naudas apgrozījums, tāpēc ļoti iespējams, ka liekot vienkāršoti datus kopā, redzam izkropļotu ainu.

Nozari uzraugošajām iestādēm – Valsts policija izdod un atņem licences, kontrolē apsardzes uzņēmumus, un Iekšlietu ministrija ir politikas veidotāja, – tām īsti nav intereses par to, kas notiek ar drošības nozari. Nozares uzraugiem ir svarīga licences noteikumu ievērošana un apsardzes uzņēmumu darbošanās saskaņā ar likumu normām. Ierēdniecības līmenī nevienam neinteresē, kāda šī nozare ir no valsts ekonomikas un uzņēmējdarbības vides viedokļa. Līdz šim arī politiskajā līmenī nebija lielas ieinteresētības saprast, kas nozarē īsti notiek. Mēs darbojāmies saviem spēkiem, lai saprastu, kāda ir situācija un secinājām, ka apsardzes nozarei ir jāveido reģistrs. Tam ir jādarbojas līdzīgi kā darbojas Būvkomersantu reģistrs. Tas nozīmētu, ka visiem uzņēmumiem, kas būtu šajā reģistrā, būtu licence. Nebūtu vairs publisko iepirkumu veicējiem jāšaubās par licenci, turklāt šajā reģistrā varēs arī uzzināt informāciju par uzņēmumu. Piemēram, nodokļu maksājumi, vidējais darbinieku skaits. Pēc reģistra izveides iepirkumu veicējs varēs vērtēt, vai konkrētā pretendenta kapacitāte ir pietiekama pakalpojuma veikšanai.

Patlaban ar Iekšlietu ministriju un Valsts Policiju esam finiša taisnē – notiek publiskā apspriešana likuma labojumiem, kas saistīti ar Apsardzes darbības reģistra izveidi. Ja viss notiks kā iecerēts, tad no 2021. gada tas sāks darboties.

– Kādas izmainās tas ieviesīs?

– Pirmkārt, tas noliks “uz paplātes” visus 438 licencētos apsardzes uzņēmumus. Varēs publiski redzēt, kāds kurš ir, tostarp kā ir maksāti nodokļi. Varēs skaidri redzēt uzņēmumus ar vienādu darbinieku skaitu un atšķirīgiem nodokļu maksājumiem. Darbinieki arī varēs prasīt saviem darba devējiem – kāpēc tā? Darba spēka trūkuma apstākļos cilvēki noteikti izvēlēsies strādāt pie darba devēja, kas maksā visus nodokļus un darbiniekam nodrošina sociālās garantijas.

– Kam vēl patlaban būtu jāpievērš pasūtītāju uzmanība?

– Liela problēma ir, ka pasūtītāji pērk pakalpojumu, nezinot ko viņiem īsti vajag. Kāda ir vajadzība, kāds ir apsargājamais objekts? Kādi drošības risinājumi tajā būtu nepieciešami? Vislielākā problēma šeit ir ar fizisko apsardzi. Ir vienkāršots uzskats -“pirksim šo pakalpojumu un tad konkrētajās vietās atradīsies apsargi”. Patlaban, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, risinājumi aizvien vairāk var būt saistīti ar tehnoloģijām. Ne vienmēr vajag “iepirkt” fizisku apsargu. Nereti to pašu drošības līmeni var nodrošināt tehnoloģijas. Tas jau patlaban un arī nākotnē maksās lētāk, nekā fiziskās apsardzes nodrošināšana.

Tehnoloģiskie risinājumi var būt ļoti dažādi. Piemēram, glabātavā pie vārtiem noteikti videokameru vai raidītāju uzstādīšana maksās lētāk, nekā algas maksāšana apsargiem. Situācijā, ja kaut kas notiks, viens apsargs spēs reaģēt lēnāk, nekā, piemēram, tehnoloģiskie signāli, kurus uzreiz pārraida uz operatīvo vadības centru. Ja ir vienkārša fiziskā apsardze, iespējams, apsargs zvanīs pa mobilo tālruni, var būt trauksmes poga, kas ar vadības centru saistīta, tas jau ir labāk. Cilvēks riska situācijā nereti nespēj reaģēt.

Esam iecerējuši aizvien vairāk par šo tēmu runāt ar publisko sektoru. Aicināsim domāt racionāli, ko ir vajadzīgs iepirkt. Esam gatavi arī palīdzēt. Patlaban, kad ir apstiprināti labojumi PIL, esam iecerējuši kopā ar IUB rīkot semināru ciklu par tēmu, kā labāk pirkt apsardzes pakalpojumus. Patlaban ļoti reti parāda tos, kas sargās. Ir iepirkumi, kur vajadzīgi 30, 50 apsargi. Pretendentam ir jābūt spējīgam parādīt – redz, tie ir viņi, komanda, kas šo objektu apsargās. Nevis – es uzvarēšu un tad sākšu domāt, kas sargās. Pasūtītājam ir tiesības to prasīt. Tie ir konkrēti cilvēki, kas būs objektā.

– Plašsaziņas līdzekļos izskan viedoklis, ka lielie apsardzes uzņēmumi vēlas palielināt savu tirgus daļu un izspiež mazos apsardzes pakalpojuma sniedzējus.

– Pēc mūsu aprēķiniem uzņēmumiem nodokļu nomaksai būtu jābūt ne mazāk par 40% no uzņēmuma apgrozījuma. Standarta variants. Ja ir mazāks īpatsvars, nekā šis skaitlis, īpaši gadījumos, kad tas ir būtiski mazāks, rodas jautājums – kā to vispār var izdarīt?

Apsardzes bizness no izmaksu viedokļa ir vienkāršs. Fiziskajā apsardzē vissvarīgākā izmaksu pozīcija ir “Darba spēks”. Tehniskajā apsardzē vēl nāk klāt automašīnas, citi izdevumi tehniskajiem līdzekļiem. Nav daudz iespēju izmaksu optimizēšanai. Vienīgā iespēja ir maksāt algu aploksnē, nemaksāt nodokļus, veidot daudzu uzņēmumu ķēdes. Kā daudzi teic – zirnekļu tīklus, pumpēt naudu no viena uzņēmuma otrā, padarīt maksātnespējīgus tos uzņēmumus, no kuriem ir izņemta nauda un veidojas parādi. Man ir zvanījuši darbinieki no šādiem uzņēmumiem, stāstījuši, ka viņiem jau trešo mēnesi nemaksā darba algu un, izskatoties, ka īsti labi nebūs. Zvanītājs pat īsti nevar pateikt, kādā uzņēmumā viņš patlaban darbojas. Līgums ir bijis noslēgts ar vienu uzņēmumu, tad to pārņēmis cits darba devējs, šā brīža darba devēju nezinot.

Daudzi uzņēmumi jūtas ērti šādā vidē un darbojas. Biznesu lielā mērā orientējot uz publiskajiem iepirkumiem, var izšmaukt ar kvalitātes kontroli. Izšmaukt gadījumā -vienīgais kritērijs būs zemākā cena. Bet ko tu spēj paveikt? Tad situācija ir tāda kāda tā ir.

Daudziem nepatīk pēdējos piecos gados veiktās izmaiņas. Es esmu saņēmis draudus par to, ko mēs, DNKA uzdrošināmies darīt.

– PIL jau ir pateikts, ka ir jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais, nevis vislētākais piedāvājums.

Man ļoti godīgi pateica viena pašvaldības uzņēmuma pārstāvis – protams, mēs saprotam, ka labāk būtu izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko iepirkumu, tomēr mēs nevēlamies riskēt ar iepirkuma rezultātu pārsūdzēšanu. Apsardzes nozare ir viena no tām, kur iepirkuma konkursa rezultātu pārsūdzību ir visvairāk.Apsardzes pakalpojums ir ļoti komplicēts. Daudzi pasūtītāji pret tiem aizvien izturas ļoti vienkāršoti. Ir iepirkumi, piemēram, “”Latvenergo” ” rīkotie, kur meklē infrastruktūras objektu apsargus. Šajos objektos apsargiem ir jābūt SAB izdotam industriālajam sertifikātam. Tas ir piešķirts ļoti mazam skaitam uzņēmumu. Šie iepirkumi ir ļoti profesionāli sagatavoti un veikti, tajos iepirkuma veicējs ļoti skaidri zina, ko viņam no šā pakalpojuma vajag. Tomēr šādi gadījumi ir reti. Galvenokārt ir situācijas, kad dominē viszemākā cena.

Nesen Rīgas domē bija skandāls ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas gaisma”, kas iepirka apsardzes pakalpojumu uz trīs gadu termiņu. Uzvarēja uzņēmums ar nodokļu parādiem, kas piedāvāja viszemāko cenu. Iepirkuma komisijā aicināja pārliecināties -vai tiešām pretendentam ir nodokļu parādi. Uzņēmuma budžetā iepirkuma īstenošanai esot paredzēta aptuveni tāda naudas summa, ko piedāvā iepirkuma uzvarētājs. Komisijas locekļi ir uztaisījuši pārtraukumu, sazinājušies ar uzņēmumu, tas pastāstīja, ka nodokļu parādu nav vai ir atlikti to maksājuma termiņi. Ar to pietika līguma slēgšanai.

Mēs pavērtējām šo uzņēmumu, kas uzvarēja iepirkumā. Tas ir izveidojis sistēmu visu laiku būt nodokļu parādniekam. Šajā gadījumā tā ir pakalpojuma pircēja atbildība.

Iespējams, par vēl mazāku naudas summu no budžeta var iepirkt labāku pakalpojumu. Ir jāskatās atšķirīgi uz iepirkumu.

Palēnām jau iepirkumi mainās, situācija nozarē un regulējumi palēnām uzlabojas. Arī tas, ka izdevās šos PIL labojumus apstiprināt, jau ir daudz. Tā ir vesela atkāpe vienai nozarei. Pirms vairākiem gadiem veica labojumus un mainīja apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtību. Patlaban izsniedz četru veidu licences: fiziskajai apsardzei, tehniskajai apsardzei, inkasācijai un drošības sistēmu ierīkošanai. Visiem uzņēmumiem licences bija jāsaņem no jauna. Tehniskajai apsardzei ieviesa ļoti stingras prasības operatīvajiem vadības centriem. Agrāk vadības centri bija pat dators, ar kuru sēdēja automašīnā. Labākajā gadījumā tas atradās Pļavniekos trīs istabu dzīvoklī. Patlaban operatīvajiem vadības centriem ir ļoti stingri nosacījumi, tostarp ir noteikts, cik biezām sienām ir jābūt, kādiem stikliem, kādai ventilācijai, durvīm un tamlīdzīgi. Vadības centrs ir smadzenes. Tajā ienāk visi klientu dati. Tam ir jābūt kā cietoksnim, kuram no ārpuses neviens nevar piekļūt, lai neiespaidotu darbību.

Licences tehniskajai apsardzei patlaban ir izņēmuši 52 uzņēmēji. Šis skaitlis turas stabils, nemainīgs. Protams, šo centru izveidei atbilstoši visām prasībām vajadzēja būtiskas investīcijas. Redzam – kas vēlas nopietni darboties šajā biznesā, ir gatavs investēt naudas līdzekļus tajā, tie arī to dara.

Fiziskajā apsardzē izsniegto licenču skaitlis visu laiku kāpj un pašlaik ir ap 270.

Protams, situācija mainās. Mēs vēlētos, lai izmaiņas notiktu ātrāk. Iekšlietu ministrijai, kas ir nozares politikas veidotāja, nav redzējuma, kādai ir jābūt nozarei pēc pieciem vai desmit gadiem. Jaunākās tehnoloģijas ienāk nozarē, bet sabiedrībā priekšstats par nozari, diemžēl, ir saglabājies kā no aizvadītā gadsimta 90. gadiem – muskuļots vīrs stāv pie durvīm. Mūsdienās ir pavisam atšķirīgi tāpēc, ka tehnoloģijas ļoti labi var aizstāt cilvēku un būt daudz precīzākas, nekā cilvēks. Arī no izmaksu viedokļa tas ir lētāk.

– Kādas vēl tendences redzamas drošības nozarē?

– Pēdējos gados redzam tendenci, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi veido savus iekšējos drošības dienestus. Visuzskatāmākais piemērs bija pirms vairākiem gadiem Rīgas centrāltirgus. Pārtrauca iepirkumu, nevarēja saprast, vai uzvarēja tie, kuriem nevajadzēja uzvarēt un beigās lēma, ka iepirkuma nebūs. Centrāltirgus veidos savu iekšējās drošības dienestu. Plašsaziņas līdzekļos rakstīja, ka tā veidotāji ir ar apsardzes biznesu saistīti uzņēmēji.

Centrāltirgū aizvien pārdod kontrabandas cigaretes un nezināmas izcelsmes alkoholiskos dzērienus un neviens, tostarp tirgus iekšējās drošības dienests, netiek ar to galā. Runāju ar mūsu asociācijas biedriem – viņi teica, ka no apsardzes skatpunkta raugoties, nav atšķirību, vai kārtību nodrošināt lielā tirdzniecības centrā vai centrāltirgū. Mēs neesam dzirdējuši, ka lielajos tirdzniecības centros piedāvā nezināmās izcelsmes cigaretes vai alkoholiskos dzērienus. No apsardzes skatpunkta raugoties, abu veidu objekti ir vienādi. Kāpēc tad nevar apsargāt? Kāpēc nevar izveidot normālu drošības pakalpojumu iepirkumu? Lai uzvarētu uzņēmums, kas spēj to izdarīt.

Mēs nākotnē raugāmies pozitīvi, ar cerību tāpēc, ka situācija mainās. Kārtējo reizi slavēšu VID. Mūsu nozares gadījumā sadarbība ar šo valsts iestādi ir ļoti laba. VID ķer, izķer un mēģina nodokļu nemaksātājus piespiest. Mēs neesam pret kādu uzņēmumu, ir uzņēmēji, kas dažādu iemeslu dēļ kādu laiku nespēj norēķināties ar valsti un vēlāk nodokļu maksājumus un sodu samaksā, un turpina darboties godīgi. Vissvarīgāk, lai konkurence būtu uz vienādiem nosacījumiem. Nav iespējams konkurēt, ja viens maksā, bet otrs nemaksā nodokļus. Tas skar arī publiskos iepirkumos. Tajos pretendentu izvērtēšanā ir jāņem vērā arī agrāk veiktās darbības.

DNKA ir iecerējusi šajā gadā aktīvi darboties pie elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas apsardzes nozarē. Līdzīgi kā tā jau ir ieviesta būvniecības nozarē. Iespējams, vispirms to vajadzētu ieviest publiskā sektora iepirkumu objektos, vēlāk arī privātajā sektorā. Tas dod lielāku kontroli un uzraudzību par to, kas reāli notiek.

– Kas ir vissvarīgākais, kas pasūtītājam būtu jāņem vērā iepirkuma rīkošanā?

– Vispirms ir jāsaprot, kāds ir šis objekts un ko man patiešām vajag. Objektu ir ļoti daudz un dažādi. Katram ir sava specifika. Viens ir pamestas, aizmirstas glabātavas meža vidū vai pavisam kas cits – kādas ministrijas ēka, vai cita sabiedriskā ēka ar lielu cilvēku plūsmu. Šajā gadījumā vispirms vajadzētu iepirkt drošības auditu ar regularitāti vienu reizi 3-5 gados. Izvērtēt, jo parādās ļoti daudz riska momentu, kam ir jāpievērš uzmanība. Visticamāk, cilvēks, kas ikdienā nenodarbojas ar apsardzes jautājumiem, par to nezinās. Viņš zina, kā ir jāveido iepirkuma procedūra, bet nezinās, ko tieši vajag iepirkt.

– Cik maksā šāds audits?

– Noteikt būs lētāk vispirms veikt šādu auditu un uz tā balstoties, veikt nākamo iepirkumu.

Nākamais solis ir iepirkuma konkursa nolikuma gatavošana, lai būtu skaidri uzvarētāja noteikšanas kritēriji, lai tie būtu atbilstoši vajadzībām.

Nākamais – konkursa rezultātu izvērtēšana. Mans aicinājums ir izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko iepirkumu, nevis iepirkumu ar viszemāko cenu. Apsardzes pakalpojumu veido daudz un dažādu komponenšu. Paļauties vien uz zemāko cenu īsti nevarēs. Vajadzētu vērtēt arī citus parametrus. Ka teicu iepriekš, palūgt pretendentiem atvest un parādīt apsargus – darbu veicējus. īpaši, ja runājam par apsargiem caurlaižu posteņos iestādēs. Ir bijušas situācijas, kad šādā valsts iestāžu postenī sēž cilvēks t – kreklā un saka, ka ir apsargs. Kādu iespaidu viņš rada par šo institūciju? Jau ir pārkāpta virkne normu – nav formas tērpa, nav atšķirības zīmju un tamlīdzīgi.

Nākamais ir iepirkuma izpildes kontrole. Vai tiešām, ja pretendents ir teicis, ka apsargi naktī ik pa divām stundām mainīsies, nav problēmu pārbaudīt? Var uzlikt videokameru, nav jāstāv blakus. Tehnoloģijas patlaban paver ļoti plašas iespējas.

Ir jāskatās arī nodokļu nomaksa. Ir izveidojusies absurda situācija – valsts un pašvaldība iepērk pakalpojumu no uzņēmumiem, kas to apzog. Tā ir realitāte. Tas neiet kopā! Palēnām situācija mainās, tomēr viss varētu notikt straujāk. Man dažkārt oponē – ja viss, ko mēs DNKA vēlamies īstenot īstenosies, cenas kāps debesīs. Publiskajam sektoram būs ļoti dārgi jāmaksā. No vienas puses, var piekrist. Cenas būs atbilstošas tirgus līmenim. Privātuzņēmējs šādas cenas maksā jau patlaban. Vienlaikus šie uzņēmumi darbosies tā, ka maksās visus nodokļus. Līdz ar to vairāk naudas atgriezīsies valsts budžetā. Sabiedrībai būs vairāk ko tērēt.

Patlaban publiskais sektors, uzturot zemās cenas, kropļo tirgu. Daži uzņēmumi iet šajā virzienā un tam pielāgojas. Citi labāk iet pie privātā, kam būs noteikti grūtāk pārdot pakalpojumu, prasības kvalitātei būs daudz stingrākas, tomēr cena būs atbilstošāka tirgus cenai. Tā ir vissvarīgākā atšķirība.

Nozarē arī virzāmies uz nozares general vienošanās noslēgšanu. To redzam kā vienu no instrumentiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Ar mērķi apsardzes nozarē noteikt lielāku minimālo algu, nekā ir valsts noteiktā minimālā alga. Daudziem uzņēmējiem tā būs izšķiršanās. Mūsu asociācijas biedru apgrozījums veido aptuveni pusi no nozares apgrozījuma, tāpēc mēs to varam izdarīt. Esam bijuši korekti ar otru asociāciju, iesaistījām to šajā procesā.

Mēs nevēlamies, lai nozarē būtu tik liela disproporcija starp uzņēmumiem. Vēlamies, lai būtu gan mazi, gan vidēji, gan lieli uzņēmumi. Reģionos ir mazi uzņēmumi, kas sadarbojas ar mūsu biedriem. Tie ir ļoti labi uzņēmumi ar ļoti labu reputāciju, maksā visus nodokļus. Šī tendence arī rāda, ka nav pareizs apgalvojums – lielie uzņēmumi var samaksāt nodokļus, bet mazie nevar atļauties samaksāt nodokļus.