Saskaņā ar Valsts policijas publiskotajiem datiem Latvijas apsardzes tirgū pašlaik strādā 574 licencēti apsardzes uzņēmumi. Tomēr ir arī virkne komersantu, kas nav licencēti vai pēc licences anulēšanas joprojām turpina sniegt apsardzes pakalpojumus. Analizējot apsardzes nozares uzņēmumu veiktās kopējās nodokļu iemaksas valsts budžetā 2013. gadā, var secināt, ka lielāko daļu finanšu līdzekļu nodrošina neliels skaits licencēto apsardzes uzņēmumu. Tas ir tādēļ, ka normatīvās vides nesakārtotība sekmē plašu pelēkā sektora eksistenci šajā uzņēmējdarbības jomā.
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, dažādu nozaru pārstāvjus interesē, kas būs nākotnē, ar ko varam rēķināties un, vai politiķi beidzot ieklausīsies uzņēmējos. Arī Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) vēlējās noskaidrot, ko sola uz Saeimas deputātu krēsliem pretendējošās partijas, lai beidzot izbeigtu apsardzes nozarē valdošo haosu. Šo jautājumu uzdevām visām partijām. Diemžēl no 13 uzrunātajiem politiskajiem spēkiem, atbildes saņēmām tikai no septiņiem – partijas Latvijas attīstībai, Vienotības,Nacionālās apvienības, partijas Izaugsme, Latvijas Krievu savienības, Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, kā arī No sirds Latvijai. Atbildes tā arī nesagaidījām no Vienoti Latvijai, Latvijas Reģionu apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī partijām Suverenitāte un Saskaņa. Kopumā visi atzīst, ka atbalstīs DNKA iniciatīvas nozares situācijas uzlabošanai, tomēr paši reālus priekšlikumus nepiedāvā.
Atbildot par DNKA iniciatīvu, izveidot vienotu apsardzes uzņēmumu reģistru, lai caurskatāmi un publiski būtu pieejama visa informācija par konkrēto apsardzes uzņēmumu, partiju viedoklis atšķiras. Daļa politisko spēku atbalsta iniciatīvu, bet citi atsaucas uz pašreizējo sarakstu, kas ir pieejams Valsts policijas (VP) mājaslapā. Tomēr gribu vērst uzmanību, ka esošais VP mājaslapā pieejamais apsardzes uzņēmu saraksts ir nepilnīgs un sniedz ļoti skopu informāciju par konkrēto uzņēmumu.
Jau dibinot asociāciju, viens no galvenajiem uzstādījumiem bija veicināt stingru nozares uzraudzības un kontroles mehānisma izveidošanu no valsts puses. Iespējamais risinājums, ko piedāvā DNKA, lai uzraudzītu stāvokli nozarē, būtu apsardzes nozari uzraugošas institūcijas izveide, kas tiktu finansēta no nozares komersantu līdzekļiem. Par šo jautājumu politiķu viedoklis dalās. Daļa partiju šādu ideju atbalsta, norādot, ka uzraudzību daļēji varētu deleģēt profesionālai nozares apvienībai. Savukārt citi norāda, ka šo kontroli jāturpina veikt VP, Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Diemžēl VP ir divi vai trīs darbinieki, kuru viena no darba funkcijām ir apsardzes uzņēmumu licencēšana un uzraudzīšana. Vai trīs cilvēki var kvalitatīvi uzraudzīt 574 uzņēmumus?
Arī partiju piedāvājums par daudzām nozarēm tik sāpīgo publisko iepirkumu jautājumu joprojām ir nekāds. Mēs varam lasīt tikai solījumus sakārtot esošo Publisko iepirkumu likumu, nosakot tajā stingrākas prasības, kas ietvertu to, kādā veidā iepirkuma procedūras pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties pakalpojuma veicēju, tajā skaitā ņemot vērā arī minimālo stundas darba tarifa likmi. Tikmēr valsts turpina iepirkt pakalpojumus no negodprātīgiem uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem algas maksā aploksnē.
Lielas cerības uz jaunievēlēto Saeimu liek daudzas nozares. DNKA noteikti turpinās iesākto darbu no savas puses un cerēs uz aktīvu parlamenta deputātu iesaisti apsardzes jomas problēmu risināšanā. DNKA noteikti sagaida no ievēlētajām partijām atvērtību un rezultatīvu dialogu, lai risinātu konkrētas nozares problēmas.
