Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākkārt vērsusi sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes nozarē, kaitējot gan pašai nozarei, gan tās darbiniekiem un Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
2016. gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Īpaši aktuāli šis ir publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik tajos cena ir galvenais kritērijs, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. Diemžēl veiktie grozījumi nedeva pietiekošus rezultātus un pēc tam, kad atkārtoti medijos tika publicēta informācija par kārtējo ģenerāluzņēmumu, kura apakšuzņēmumam nodokļu parāds lēšams simtu tūkstošu eiro apmērā, un tas izmantojis vēl citu apakšuzņēmumu, kas darbiniekiem nav izmaksājis algas vairāku mēnešu garumā, DNKA nosūtīja vēstuli atbildīgajām institūcijām, uzsverot, ka nesakārtoto likumu un uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu, tiek pārkāptas viņu darba tiesiskās attiecības, kropļota godīga konkurence un veicināta ēnu ekonomika nozarē, un aicinot noteikt aizliegumu fiziskajā apsardzē izmantot apakšuzņēmumus.
Apakšuzņēmēju izmantošana fiziskās apsardzes nozarē nav pamatota no biznesa viedokļa. Vienīgais iemesls meklēt apakšuzņēmumu palīdzību pakalpojuma sniegšanā ir darbinieku trūkums. Savukārt tas ir vienkārši risināms ar papildus apsargu pieņemšanu darbā, ievērojot darba tiesiskās attiecības un maksājot nodokļus valstij. Apakšuzņēmēju piesaistīšana ir saistīta ar vēlmi samazināt cenas iepirkumos, jo, veidojot apakšuzņēmumu shēmas, notiek izvairīšanās no nodokļu samaksas un tas samazina pakalpojuma cenu. Šāda rīcība palielina iespēju uzvarēt iepirkumos, kur joprojām galvenais kritērijs ir zemākā cena. Rezultātā valsts pērk fiziskās apsardzes pakalpojumus no uzņēmumiem, kuri nodokļu nemaksāšanas veidā apzog savu darba devēju jeb valsti.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās pārbaudes liecina, ka stringrāku prasību ieviešana apsardzes nozarē ir pilnībā pamatota, lai izvairītos no nelikumībām, novērstu nodokļu aizplūšanu garām valsts budžetam un nodrošinātu normālas darba tiesiskās attiecības darbiniekiem. Šobrīd aptuveni puse apsardzes uzņēmumu darbiniekiem maksā minimālo algu vai pat mazāk, kas VID ieskatā norāda uz aplokšņu algām. VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā norāda, ka, apzinoties augstos ēnu ekonomikas riskus, aptuveni trešdaļu nodokļu auditu VID 2017. gadā veicis tieši apsardzes uzņēmumos, vairāk nekā divas reizes palielinot veikto auditu skaitu un komersantiem uzrēķinot papildu nodokļu summu 12 miljonu eiro apmērā. Šie nodokļu uzrēķini gan daļai uzņēmumu nozīmē komercdarbības beigas, jo aplokšņu algu shēmās ir iesaistīta virkne apakšuzņēmēju, kuri, jūtot VID pastiprinātu interesi, pazūd no uzņēmējdarbības vides. Tieši apakšuzņēmēju izmantošana, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, ir nepamatota un veicina ēnu ekonomiku. Izmantojot apakšuzņēmēju shēmas, notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un apakšuzņēmumus pārsvarā gadījumu likvidē pēc nodokļu parāda aprēķina un problēmu rašanās. Bieži VID pārbaudēs uzrunātie apsargi pat īsti nevar nosaukt uzņēmumu, kādā strādā.
Vēl viena apsardzes nozares problēma ir ārkārtīgs necaurspīdīgums, jo trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Šī problēma ir risināma, ņemot piemēru no citām nozarēm, un līdzīgi kā būvniecībā, kur darbojas Būvkomersantu reģistrs, izveidojot apsardzes komersantu reģistru, kas piedāvātu informāciju par komersantu, tā nodarbinātām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību un to pieļautajiem noteikumu pārkāpumiem. Šāda pieredze krietni atvieglotu uzraugošo iestāžu darbu, bet potenciāliem pakalpojuma pircējiem ļautu labāk orientēties apsardzes nozares uzņēmumu piedāvājumā. Pašlaik Iekšlietu ministrijai ir uzdots līdz 2018. gada 1. jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai grozījumus Apsardzes darbības likumā, paredzot Apsardzes komersantu reģistra izveidi. Lai izpildītu minēto uzdevumu, Iekšlietu ministrijā ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā iekļauti atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. DNKA sadarbībā ar Valsts policiju un Labklājības ministriju šobrīd jau izstrādā tehnisko specifikāciju apsardzes nozares komersantu reģistram, ko tuvā nākotnē piedāvās ieinteresētajām personām, lai reģistra izveide notiktu ātrāk un reāli risinātu nozarē esošās problēmas ar ēnu ekonomiku.
