Jaunās prasības apsardzes vadības centriem ir mūsu drošībai

Jaunās prasības apsardzes vadības centriem ir mūsu drošībai

Pēc nepilna gada stāsies spēkā 2014.gadā pieņemtie grozījumi Apsardzes darbības likumā, kuri nosaka, kādiem turpmāk jābūt apsardzes vadības centriem. Latvijas vadošie apsardzes uzņēmumi ir gatavi šīm pārmaiņām, kas vēl vairāk  veicinās kvalitatīva un droša pakalpojuma sniegšanu klientiem.

Asociācijas ciešā sadarībā ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju mērķtiecīgi veiktais darbs pie izmaiņām,  ir ne tikai apsardzes kompāniju, bet arī to klientu un sabiedrības interesēs. Līdzīgi kā senatnē karaļvalstis ir būvējušas cietokšņus tās pārvaldītājiem, lai tie netraucēti varētu pildīt tiem uzticētos pienākumus - nodrošināt drošību valstī, tā arī  apsardzes vadības centriem jābūt pēc iespējas drošākiem, jo tie glabā visus klientu datus kā arī veic novērošanu. Kā valdnieki ieguldīja akmens sienu celšanā, lai cietoksnis būtu neiekarojams, tā arī apsardzes uzņēmumu interesēs ir ieguldīt līdzekļus apsardzes vadības centru stiprināšanā, lai darbinieki netiktu apdraudēti un glabātie dati nenonāktu trešo pušu rokās.

Ir būtiski apzināties, ka kvalitatīvu  apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai svarīgi ir investēt ne tikai darbinieku kvalifikācijas celšanā, bet arī apsardzes firmas tehniskajā nodrošinājumā. Mūsdienās, kad visas sistēmas ir datorizētas, vislielāko lomu spēlē centrālā apsardzes pults. Likuma grozījumos ir iekļautas prasības, lai novērstu vai savlaicīgi ziņotu par tādām ārkārtas situācijām kā ugunsgrēki, elektrības padeves zudumi, kā arī zibens spērieni. Prasības ir izstrādātas Asociācijas, Valsts Policijas un Iekšlietu ministrijas konsekventas sadarbības rezultātā, ņemot vērā gan asociācijas biedru, gan citu iesaistīto pušu rekomendācijas. Tātad varam būt pārliecināti, ka prasības ir  daļēji apsardzes uzņēmumu veidotas, un ir to interesēs tās īstenot.

Lai turpinātu sniegt tehniskās apsardzes pakalpojumu un saņemtu licenci, apsardzes uzņēmumiem  līdz 2017.gada janvārim ir jāizpilda visas Ministru kabineta noteikumos minētās prasības.  No vienas šķiet, ka grozījumi ir skarbi, jo paredz uzņēmumiem ievērojamus izdevumus, bet svarīgi ir apzināties, ka šīs ir investīcijas kvalitatīvākam apsardzes pakalpojumam un cilvēku drošībai. Vai tiešām esam gatavi noalgot apsardzi, ja mūsu privātie dati glabājas kādā mikrorajona dzīvoklī, kurš netiek pienācīgi apsargāts? Jaunās prasības nepieļaus šādus gadījumus.

Līdz šim lielā mērā tikai pašu uzņēmēju godaprāts noteica kādiem jābūt apsardzes vadības centra parametriem un drošības standartiem. Pašlaik vairāk nekā 500 Latvijas apsardzes uzņēmumiem ir brīva iespēja interpretēt, ko nu kurš saprot ar apsardzes vadības centru. Tieši šī iemesla dēļ bija nepieciešams ieviest visiem vienotas prasības. Gan par sienu biezumu, gan kādām jābūt durvīm un logiem, gan elektroapgādes nodrošināšanu un vēl daudzām niansēm, lai turpmāk visi apsardzes vadības centri atbilstu mūsdienīgai izpratnei par drošības biznesu. Izskanējušie viedokļi, ka jaunās prasības par apsardzes vadības centru izbūvi, neesot vajadzīgas un  ir pārspīlētas, ir tuvredzīgi. Šis ir jautājums arī par nozares reputāciju un to kādu pakalpojumu saņem klients.

Par jebkādu atkāpšanos no minētajām normām nevar būt ne runas, drošības aspektam apsardzes nozarē jābūt pāri visam. Iepriekš jau spērām vienu soli tuvāk kvalitatīvākam apsardzes pakalpojumam, ieviešot izmaiņas likumprojektā attiecībā uz formas tērpiem, apsardzes darbinieku apmācībām, darba līgumiem,  kā arī veselības pārbaudēm. Pilnīgi pamatoti ir ieguldīt arī šo prasību īstenošanā, jo šādi tiešā veidā uzlabotos apsardzes pakalpojumu kvalitāte un uzticamība apsardzes nozarei, kas būtiski veicinātu turpmāku konkurētspējīgas uzņēmējdarbības izveidi.

Plašākai informācijai:

Arnis Vērzemnieks,
Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas valdes priekšsēdētājs
E-pasts: arnis@dnka.lv
Mob.telefons: 29473547
www.dnka.lv