Pagājušajā gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk kā 2016. gadā, bet nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2% – sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sāk maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā.
Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (turpmāk – DNKA) un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un Valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. Iepriekšējā gadā asociācija aktīvi sadarbojās ar nozari uzraugošajām institūcijām, lai rastu risinājumus problēmām un var redzēt, ka situācija pakāpeniski uzlabojas. Ēnu ekonomikas samazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem.
“Šajā pusgadā asociācija centās pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. 2016. gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē,” norāda DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlās uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. DNKA jau vairākkārt ir norādījusi, ka uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. Valsts ieņēmuma dienesta dati liecina ka, 2017. gadā 50,8 % apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas. Ikvienam ir skaidri saprotams, ka realitātē apsargi nestrādā par tik zemu atlīdzību un liela daļa atalgojuma vienkārši tiek maksāta aploksnē, tādējādi kropļojot godīgu konkurenci un veicinot ēnu ekonomiku nozarē.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina aktīvi virzīt nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, kas nepieciešami, lai ģenerālvienošanos noslēgtu. Ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. DNKA uzskata, ka vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu
